Indeksa termins, tematiskais termins, tematiskais virsraksts vai deskriptors informācijas meklēšanā ir termins, kas raksturo dokumenta tēmas būtību. Indeksa termini veido kontrolētu vārdnīcu, ko izmanto bibliogrāfiskajos ierakstos. Tie ir neatņemama bibliogrāfiskās kontroles sastāvdaļa, kas ir funkcija, ar kuras palīdzību bibliotēkas vāc, organizē un izplata dokumentus. Tos izmanto kā atslēgvārdus, lai meklētu dokumentus informācijas sistēmā, piemēram, katalogā vai meklētājā. Populārs atslēgvārdu veids tīmeklī ir tagi, kas ir tieši redzami un kurus var piešķirt arī personas, kas nav eksperti. Indeksa termini var sastāvēt no vārda, frāzes vai burtciparu termina. Tos izveido, analizējot dokumentu manuāli, izmantojot tematisko indeksēšanu, vai automātiski, izmantojot automātisko indeksēšanu vai sarežģītākas atslēgvārdu ieguves metodes. Indeksa termini var būt vai nu no kontrolēta vārdu krājuma, vai brīvi piešķirti. Atslēgvārdus glabā meklēšanas indeksā. Par atslēgvārdiem netiek uzskatīti tādi bieži sastopami vārdi kā artikuli (a, an, the) un savienojumi (and, or, but), jo tas nav efektīvi. Gandrīz visās angļu valodas vietnēs internetā ir artikuls "the", tāpēc nav jēgas to meklēt. Populārākā meklētājprogramma Google uz vairākiem gadiem no saviem indeksiem izslēdza tādus pieturas vārdus kā "the" un "a", bet pēc tam tos atkal ieviesa, padarot dažus precīzas meklēšanas veidus atkal iespējamus. Terminu "deskriptors" 1948. gadā radīja Kalvins Mūerss. To jo īpaši lieto par tezaura vēlamo terminu. Vienkāršā zināšanu organizācijas sistēmas valoda (SKOS) nodrošina veidu, kā izteikt indeksa terminus ar resursu apraksta sistēmu, lai tos varētu izmantot semantiskā tīmekļa kontekstā.