Oriģinalitāte ir radīto vai izgudroto darbu aspekts, jo tie ir jauni vai jauni, un tādējādi tos var atšķirt no reprodukcijām, kloniem, viltojumiem vai atvasinātiem darbiem. Oriģināls darbs ir tāds, kas nav saņemts no citiem, kā arī tāds, kas nav kopēts no citu darbiem vai balstīts uz citu darbiem.. Tas ir darbs, kas radīts ar unikālu stilu un saturu. Terminu "oriģinalitāte" bieži lieto kā komplimentu mākslinieku, rakstnieku un domātāju radošumam. Oriģinalitātes jēdzienu, kādu mēs to pazīstam, izgudroja romantisms, un bieži vien to dēvē par romantisko oriģinalitāti. Oriģinalitātes jēdziens ir atkarīgs no kultūras. Rietumu kultūrā par ideālu tas kļuva, sākot ar 18. gadsimtu. Turpretī Šekspīra laikā bija ierasts vairāk novērtēt līdzību ar apbrīnotu klasisku darbu, un pats Šekspīrs izvairījās no "nevajadzīgas izgudrošanas." Royal Shakespeare Company (2007) The RSC Shakespeare - William Shakespeare Complete Works, Introduction to the Comedy of Errors, lpp. 215 citāts: lai gan mēs aplaudējam atšķirībām, Šekspīra pirmie klausītāji atbalstīja līdzību: darbs bija labs nevis tāpēc, ka tas bija oriģināls, bet tāpēc, ka līdzinājās kādam apbrīnotam klasiskajam paraugam, kas komēdijas gadījumā nozīmēja Terenca vai Plauta lugu.