Informācijas teorijā un informācijas sistēmās digitālie dati ir diskrēti, nepastāvīgi informācijas vai darbu atveidojumi, pretstatā nepārtrauktiem jeb analogajiem signāliem, kas darbojas nepārtraukti vai atveido informāciju, izmantojot nepārtrauktu funkciju. Lai gan digitālie attēlojumi ir diskrētās matemātikas priekšmets, attēlotā informācija var būt gan diskrēta, piemēram, skaitļi un burti, gan arī nepārtraukta, piemēram, skaņas, attēli un citi mērījumi. Vārds digitāls ir cēlies no tā paša avota, no kā vārdi digit un digitus (latīņu vārds, kas apzīmē pirkstu), jo pirkstus bieži izmanto diskrētai skaitļošanai. Matemātiķis Džordžs Stibics (George Stibitz) no Bell Telephone Laboratories 1942. gadā lietoja vārdu digitāls, atsaucoties uz ātriem elektriskiem impulsiem, ko raidīja ierīce, kas bija paredzēta pretgaisa lielgabalu mērķēšanai un šaušanai. Šo terminu visbiežāk lieto skaitļošanas tehnikā un elektronikā, jo īpaši gadījumos, kad reālā informācija tiek pārveidota binārajā skaitliskā formā, piemēram, digitālajā audio un digitālajā fotogrāfijā.